Eiropas Sociālā fonda terminu skaidrojošā vārdnīca
Atklāts projektu konkurss
Atklāts konkurss ir plaši izplatīts un demokrātisks mehānisms naudas piesaistei no ES fondiem. Projektu pieteikumus var iesniegt pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, valsts iestādes, izglītības iestādes, uzņēmumi un citas Latvijā reģistrētas juridiskas personas. Labklājības nozarē šos projektu konkursus organizē otrā līmeņa starpniekinstitūcija – Nodarbinātības valsts aģentūra.
Attiecināmās izmaksas
Tās ir izmaksas, ko paredzēts apmaksāt no projekta budžeta līdzekļiem. Projekta budžetā var paredzēt izmaksas mērķa grupas nodrošinājumam (piemēram, stipendijas, transporta izdevumi), izmaksas projekta īstenošanai (piemēram, projekta darbinieku atalgojums), izmaksas projekta administrēšanai, kā arī materiāli tehnisko līdzekļu un aprīkojuma izmaksas.
Dzimumu līdztiesība
Dzimumu līdztiesība ir situācija, kad vīrieša un sievietes loma sabiedrības attīstībā tiek atzīta par līdzvērtīgu, viņiem tiek piešķirtas vienādas tiesības, vienāda atbildība un pienākumi, nodrošināta vienāda pieeja resursiem un to izmantošanas iespējas. Vīrieša un sievietes ieguldījums sabiedrības labā un viņu problēmas tiek uztvertas kā līdzvērtīgas.
Eiropas Sociālais fonds (ESF)
ESF viens no četriem ES struktūrfondiem. ESF līdzekļi tiek izmantoti cilvēkresursu attīstībai un nodarbinātības veicināšanai. ESF finansējums Latvijā laikā no 2004. līdz 2006. gadam ir 174 miljoni eiro. Tā ir aptuveni piektā daļa no visiem Latvijai pieejamiem struktūrfondu līdzekļiem.
ESF projekts
Tas ir projekts, ko līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds. Tas ir aktivitāšu kopums ar skaidri izvirzītiem mērķiem, mērķa grupām, projekta personālu, ilgumu, budžetu, pieejamiem resursiem un plānotajiem rezultātiem.
Latvijas Attīstības plāns
jeb vienotais programmēšanas dokuments (VPD) ir Latvijas izstrādāts un Eiropas Komisijā apstiprināts dokuments, kas nosaka struktūrfondu līdzekļu izmantošanu 2004. – 2006. gadā. Attīstības plānu konkrētam laika posmam izstrādā katra ES dalībvalsts, un tajā ietverta valsts attīstības stratēģija un prioritātes, kurām attiecīgajā laika posmā izmantojami struktūrfondu līdzekļi. Attīstības plānā definētas piecas prioritātes, kurām izmantojami struktūrfondu līdzekļi:
1.Līdzsvarotas attīstības veicināšana
2.Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana
3.Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana
4.Lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana
5.Ilgspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana.
Labklājības ministrijas pārziņā ir lielākā daļa ESF līdzekļu. Tie tiek izmantoti nodarbinātības veicināšanas un sociālās iekļaušanas projektiem.
Nacionālā programma
Nacionālā programma ir viens no struktūrfondu līdzekļu piesaistes mehāniskiem. Tas paredz, ka par konkrēto jomu atbildīgā ministrija izstrādā nozares politikas programmu, paredzot konkrētus projektus, ar kuru palīdzību izvirzītie mērķi tiks sasniegti. Atšķirībā no atklāta projektu konkursa, nacionālajām programmām projektus nevar pieteikt, tos izstrādā un īsteno ministriju noteiktas valsts un pašvaldību institūcijas. Projekta ieviešanas stadijā ir nepieciešami darbu izpildītāji un pakalpojumu veicēji – izglītības iestādes, pētniecības firmas, konsultanti, datortehnikas piegādātāji u.c. darbu izpildītāji.
Labklājības ministrijas pārziņā esošo nacionālo programmu projektus īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra, Profesionālās karjeras izvēles valsta aģentūra, Valsts darba inspekcija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Pašvaldību savienība, Ekonomikas ministrija, kā arī Labklājības ministrija.
Neattiecināmās izmaksas
Izmaksas, kas nevar tikt segtas no projekta budžeta līdzekļiem, piemēram, projekta pieteikuma sagatavošanas izmaksas, personālam izmaksātās prēmijas un dāvanas, kredīta procentu atmaksa, soda naudas, tiesu prāvu izmaksas, u.c.
Programmas papildinājums
Attīstības plāna papildinājums, kas detalizēti skaidro struktūrfondu atbalstāmos pasākumus un aktivitātes, nosaka projektu atlases un vērtēšanas kritērijus, projektu iesniegšanas shēmu un sagaidāmos rezultātus.
Profesionālā rehabilitācija
Profesionālā rehabilitācija ir pasākumu kopums, kas nodrošina profesionālo zināšanu un prasmju atjaunošanu vai attīstīšanu cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu (invaliditāte, ilgstošan sociālā izolācija u.c.) dēļ vairs nespēj strādāt iepriekšējā profesijā.
Profesionālās rehabilitācijas jēdziens ietver arī jaunas profesijas apgūšanu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, ņemot vērā traucējumu veidu, smaguma pakāpi, iepriekš iegūto izglītību un kvalifikāciju.
Projekta pieteikums
Aizpildīta projekta pieteikuma veidlapa un citu dokumentu kopums, kas ir jāiesniedz, piesakoties uz struktūrfondu finansējumu.
Sociālā atstumtība
Sociālā atstumtība nozīmē indivīdu vai cilvēku grupu nespēju pilnībā vai daļēji iekļauties sabiedrībā, jo viņiem ir liegta vai apgrūtināta pieeja tādām precēm, pakalpojumiem un/vai darbībām, kas ir vitāli svarīgas personas attīstībai un nodrošina cilvēka pilnvērtīgu funkcionēšanu sabiedrībā. Šie cilvēki nespēji efektīvi piedalīties ekonomiskajā, politiskajā un kultūras dzīvē. Sociālās atstumtības riskam pakļautas tādas iedzīvotāju grupas kā, piemēram, cilvēki ar invaliditāti, vecāki pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, no ieslodzījuma vietām atbrīvotās personas, cilvēki pirmspensijas vecumā, cilvēktirdzniecības upuri, jaunieši bez darba pieredzes, vientuļie vecāki, u.c.
Sociālā iekļaušana
Sociālā iekļaušana ir process, kura mērķis ir nabadzības un sociālās atstumtības risku novēršana un samazināšana, un visu cilvēku pilntiesīga iekļaušanās sabiedrībā.
Struktūrfondi
Latvijai pieejami četri Eiropas Savienības struktūrfondi:
Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);
Eiropas Sociālais fonds (ESF);
Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonds (ELVGF);
Zivsaimniecības vadības finanšu vadības instruments (ZVFI).
Šo fondu līdzekļi paredzēti, lai izlīdzinātu ekonomisko un sociālo nevienlīdzību starp dažādiem Eiropas reģioniem. Fondu izmantošanas jomas nosaka pašas ES dalībvalstis, saskaņojot tās ar Eiropas Komisiju. Strukturfondu nauda izmantojama, lai palīdzētu mazāk attīstītiem reģioniem pielāgoties tirgus apstākļiem un nodrošinātu to sabalansētu un ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību.
Struktūrfondu uzraudzības komiteja
seko struktūrfondu piešķirtā finansējuma izlietošanas efektivitātei un lietderībai. Uzraudzības komitejas ietekme uz projektu īstenotājiem ir netieša, piemēram, tā apstiprina nozares ministrijas izstrādātos projektu atlases kritērijus. Komiteju veido struktūrfondu administrēšanas institūciju, reģionu, nevalstisko organizāciju u.c. pārstāvji.
Struktūrfondu vadības komiteja
Ir izveidotas četras vadības komitejas, katram struktūrfondam pa vienai. Vadības komitejas veido pārstāvji no dažādām iestādēm, un tās uzdevumos ietilpst saskaņot izstrādātās grantu shēmas un nacionālās programmas, apstiprināt atklāto projektu konkursu vadlīnijas un pieteikuma veidlapas, saskaņot finanšu līdzekļu sadalījuma plānu ar Attīstības plānā noteiktajām aktivitātēm, saskaņot nozaru ministriju apstiprinātos projektus, u.c.
Struktūrfondu vadošā iestāde
Struktūrfondu vadošā iestāde Latvijā ir Finanšu ministrija. Tā atbild par struktūrfondu vadības un ieviešanas efektivitāti un pareizību. Projektu iesniedzējiem tiešas saskarsmes ar Finanšu ministriju nav.
Subsidēta darba vieta
Subsidēta darba vieta ir no valsts budžeta vai citiem līdzekļiem (ne darba devēja) daļēji finansēta darba vieta bezdarbnieku nodarbināšanai uz noteiktu laiku. Subsidētās darba vietas parasti ierīko cilvēkiem, kuriem ir grūtības pašu spēkiem atrast piemērotu darbu. Šādas darba vietas materiāli stimulē darba devējus izmēģināt sadarbību ar cilvēkiem, kuri sabiedrībā valdošo stereotipu dēļ tiek uzskatīti par mazāk sekmīgiem darbiniekiem. Tādējādi cilvēki spēj pierādīt savas spējas un varēšanu, bet darba devēji bieži vien iegūst jaunus un uzticamus darbiniekus, kā arī finansiālu atbalstu darba vietas izveidei, pielāgošanai un jaunā darbinieka algas nodrošināšanai.
Latvijā ir populāra subsidēto darba vietu programma bezdarbniekiem ar invaliditāti, taču Eiropas Sociālā fonda ietvaros subsidētās darba vietas tiek ierīkotas arī cilvēkiem pirmspensijas vecumā, ilgstošajiem bezdarbniekiem un citiem cilvēkiem, kam ir grūtības iekārtoties patstāvīgā darbā.
Sociālā rehabilitācija
Sociālā rehabilitācija ir pasākumu kopums, kas palīdz atjaunot vai uzlabot sociālās funkcionēšanas spējas, lai nodrošinātu cilvēkam sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi var tikt sniegti cilvēka dzīves vietā un/vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē.
